Iespējams, ka esi no tiem, kas vienā vai otrā veidā vēlas un cenšas ēst labāk, kustēties vairāk un ieviest citus labus ieradumus.
Kaut kādā mērā tas ir aktuāli mums visiem.
Kā Tev izdodas?
Liela daļa cilvēku saka: “kā pa kalniem”.
Un zināmā mērā tas ir dabiski un normāli, ieradumus mainīt nav viegli.
Taču… vai esi aizdomājusies, ka tas varētu būt saistīts ar miegu?
Miega kvalitāte nosaka ļoti daudzas lietas mūsu dzīvē (par kurām mēdzam nemaz neaizdomāties)
Miegs mūs ietekmē praktiski visās dzīves dimensijās.
Ēšanas un fiziskās formas kontekstā:
Miegs gan nosaka (palielina) Tavu apetīti, gan pastiprina kāri pēc saldumiem.
Tas pierādās pētījumā pēc pētījuma.
Apetīte ir lielāka un mēs uzņemam vidēji par 300 kcal dienā vairāk kā pēc laba miega.
Emocionālās ēšanas kontekstā:
Miegs nosaka Tavu emocionālo stabilitāti.
Ja sliktāk tiec galā ar ikdienas emocijām un stresu, esi impulsīvāka, visdrīzāk arī saldumi un ēšana kā tāda atsevišķos brīžos liksies kā ļoti laba doma, lai labāk tiktu galā ar stresu un emocijām.
Miegs un emocijas/stress vispār ir kā cimdiņš ar rociņu. Ja neizgulies, sliktāk vadi savas emocijas, esi jūtīgāka un emocionālāka, ātrāk noraujies.
Šādā stāvoklī, vieglāk iestrēgsti kādās emocijās un piedzīvo emocionālo stresu.
Un uzmini nu – naktī grozies un “muļājies” pa galvu…lai no rīta atkal pamostos nogurusi. Un tā uz riņķi.
Pārmaiņu kontekstā:
Jo sliktāk guļam, jo sliktāk mācāmies un mainām ieradumus.
Kad esam sagurušas un stresā (ko ietekmē arī slikts miegs), mūsu pasaules sašaurinās.
Mums pēkšņi ne pārāk interesē nākotnes mērķi, tas, kādas vēlamies būt pēc 5 gadiem utt.
Vienkārši ļauj man izdzīvot, ielīst dīvānā ar telefonu un iedod kādu našķi.
Mēs nespējam atcerēties, kur nolikām atslēgas – kur nu vēl strādāt ar jauniem ieradumiem.
Pie hroniski slikta miega mums ir sliktāka neiroplasticitāte – tā ir spēja veidot jaunus neironus savienojumus, kas atbild par mūsu uzvedību un ieradumiem.
Katastrofāli daudziem no mums ir slikts vai nepietiekams miegs
Ja ņem vērā aptauju datus, kas liecina, ka ap 60% Latvijas iedzīvotāju guļ mazāk par minimāli ieteiktajām 7h, tad mums ir problēma.
Šeit es minēju tikai ēšanas ieradumu kontekstu.
Miegs palielina arī mūsu iespēju saslimt ar kādu no “pļāvējiem” (hroniskajām slimībām) – sirds un asinsvadu kaitēm, vēzi, diabētu utt.
Tas veicina aptaukošanos un apgrūtina svara zaudēšanas mēģinājumus.
Kā to mainīt?
Tas nav par “dari šādi un viss atrisināsies”. Tā ir gana kompleksa problēma ar daudziem iespējamiem risinājumiem.
Kopumā es redzu 2 lielus virzienus:
mūsu mindsets jeb domāšanas veids un attieksme pret miegu:
- cik ļoti to prioritizējam
- kā spējam sakārtot savu dzīvi, lai atlicinātu nepieciešamās stundas kvalitatīvam miegam;
- kādi ir mūsu vakari un ko izvēlamies darīt pirms miega – un kā tas pasliktina vai veicina miega kvalitāti.
stress un pārslodze:
- vai spējam nomierināties un atslābināties pirms miega;
- vai spējam vispār labāk tikt galā ar stresu dzīvē;
- vai stiprinām savu stresa noturību visplašākajā kontekstā (caur spēcīgām attiecībām, caur kvalitatīvu uzturu, regulārām kustībām, arī miegu 😁);
- vai spējam veiksmīgi noteikt prioritātes ikdienā, darbā un spēt efektīvi un fokusēti strādāt un atpūsties);
utt.
Ļoti daudz no tā visa ir par mūsu prasmēm un ieradumiem – plānot laiku, spēt sev nodrošināt atpūtu un relaksāciju.
Atsauces:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3466797/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3883872/
https://www.nature.com/articles/ncomms3259
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6344438/
https://www.kantar.lv/70-latvijas-iedzivotaju-pedeja-menesa-laika-ir-izjutusi-miega-traucejumus/
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/veseliba/aptauja-60-latvijas-iedzivotaju-miegam-velta-mazak-neka-septinas-stundas.a219178/
https://www.benu.lv/benu-akademija/veseliba/aptauja-39-latvijas-iedzivotaju-pedeja-gada-laika-pasliktinajusies-miega-kvalitate