Muļķīgs jautājums, vai ne?
Tas ir tas, ko mēs ēdam un kas dod mums enerģiju, lai varam darboties un neburkšķētu vēders. Ēdiens satur enerģiju vai precīzāk ķīmiskus savienojumus, kuri sadaloties izveido enerģijas molekulas, ko mūsu ķermenis spēj izmantot kā degvielu.
Taču tas satur arī daudzas citas vielas, kā piemēram, mikrouzturvielas, fitovielas (phytochemicals) un zoovielas (zoochemicals), šķiedrvielas, ūdeni un iespējams pat tādas organiskas molekulas, kas vēl nav līdz galam atklātas. Visām šīm vielām ir vitāli svarīga loma organismā, kaut arī tās tiešā veidā nedod enerģiju.
Ņemsim par piemēru C vitamīnu – tas ir spēcīgs antioksidants, kurš var mazināt iekaisumu un šūnu bojājumus.
Minerālviela magnijs piedalās ap 300 enzīmu sistēmās, palīdz ar proteīnu sintēzi, muskuļu un nervu funkciju, palīdz kontrolēt cukura līmeni asinīs, asinsspiedienu, enerģijas ražošanu un citu minerālvielu transportu.
Tā var turpināt bezgalīgi. Šīs mazās vieliņas ir bezgalīgi svarīgas. Ja kādas no tām trūkst, tu jūties slikti, tev nav enerģijas, tu slimo, izskaties slikti. Lai cik daudz tu būtu uzņēmis “enerģiju” (kalorijas), ja trūks šīs mazās, svarīgās vieliņas, tu jutīsies slims.
Tāpat ārkārtīgi svarīgas ir fito- un zoovielas.
Fitovielas atrodamas tikai augu izcelsmes pārtikā un ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc būtu jāēd dārzeņi un augļi.
Fitovielas nodrošina
- DNS aizsardzību pret brīvajiem radikāļiem
- aizsargā no vēža
- mazina sirds slimību risku
- samazina kopējo mirstību
Zoovielas, kā nosaukums vēsta, atrodamas dzīvnieku valsts pārtikā. Tās ir atsevišķas taukskābes, kreatīns, karnosīns utt.
Zoovielas:
- samazina iekaisuma līmeni un asins biezēšanu
- pasargā no sirds slimībām
- samazina vēža šūnu attīstību
- mazina diabēta komplikācijas
Arī šīs vieliņas nedod enerģiju, taču ir ļoti būtiskas.
Dzīvi organismi nav mašīnas
Tie ir ārkārtīgi sarežģītas sistēmas. Piemēram, mašīnai ielejam degvielu un zinām apmēram, cik tālu ar to tiksim. Taču cilvēka ķermenī kaloriju matemātika nedarbojas tik vienkārši. Katrs, kurš kaut mazliet ir mēģinājis skaitīt kalorijas, ir novērojis, ka mēdz būt situācijas, ka apēdi vairāk kā vajadzēja, taču svars dīvainā kārtā nokritās. Vai arī tieši otrādi – ēdi maz kaloriju, taču svars nāca klāt. Pārtrauci ēst brokastis…vai tieši otrādi – sāki ēst brokastis un pāris centimetri no vidukļa pazuda. Ja uzturu uztver tikai kā enerģiju, šo visu būs grūti izskaidrot.
Tāpat arī ēdiena kaloriju apjoms ārpusē būs atšķirīgs no tā, kāds tas ir iekšpusē. Tas nozīmē, ka ir neskaitāmi daudz faktoru, kas ietekmē, kas un cik daudz no uztura tiks absorbēts. Tāpat organismam kā sarežģītai sistēmai ir savas prioritātes. Tas ‘dzēš ugunsgrēkus’ iekšpusē un dara visu nepieciešamo, lai uzturētu mūs pie dzīvības.
Mēs neesam tikai cilvēki
Uz mums un mūsos iekšā mājo triljoniem dzīvu būtņu. Pie tam katram šīs kolonijas būs atšķirīgas un unikālas, līdzīgi kā pirkstu nospiedumi. Mainoties šim mikrobiomam, mainās arī mūsu gremošana, uzturvielu uzsūkšana, ķermeņa uzbūve.
Ēdiens ir ziņojums
Katru reizi, kad ēdam, mūsu organisms saņem neskaitāmus ziņojumus:
- dari to
- nedari šo
- izdali šo hormonu
- beidz izdalīt to hormonu
- pielieto šo olbaltumvielu
- noārdi to olbaltumvielu
Ēšanas process ieslēdz ķīmisko reakciju ķēdi. Ražot hormonus, ieslēgt imūnšūnas, ieslēgt un izslēgt gēnus. Pie tam ārējie faktori arī ietekmē šo ķīmisko reakciju ķēdi – ēdiena smarža, mūsu domas, apstākļi, stress – tas viss ietekmē ēdiena pārstrādi organismā.
Tāpat ēdiens ir ziņojums par mums pašiem.
Katrs kumoss ir iespēja mūs pārveidot skaistākus, veselākus un enerģijas pilnus.
Katra ēdiena izvēle stāsta par mums pašiem, kas mēs esam un ko vēlamies.
- esmu gardēdis
- ēdu tikai vietējo sezonālo pārtiku
- esmu vegāns
- esmu ģimenes ome, katru svētdienu gatavoju vakariņas ģimenei
- man garšo eksotiski ēdieni
- man nepatīk gatavot, ēdu, kas pa rokai
- man nesanāk laika pa dienu paēst
Kā redzams, katrs no mums atšķirīgi izturas pret ēdienu un pret sevi ēdiena sakarā. Varētu likties, ka šīs ir tukšas runas bet, ja mazliet dziļāk padomā, tas, ko mēs par ēdienu domājam, kā to uztveram, nosaka arī mūsu attiecības ar to.
Vai tas mums nozīmē rūpes par sevi, ķermeņa pabarošanu? Vai tas ir tikai pienākums un fiziska nepieciešamība? Vai tas ir mierinājums? Vai tā ir labsajūta un laika kavēklis? Tas viss nosaka to, cik ēdam, ko ēdam un kāpēc ēdam. Tāpēc pirmais darbs šodien ir godīgi sev uzdot jautājumu – kas man ir ēdiens? Paskatīties atpakaļ pagātnē – kā ir bijis bērnībā? Vai tas kādreiz ir bijis mierinājums vai varbūt balva?..
Padomā arī – ko Tev nozīmē ‘veselīgas attiecības ar ēdienu’?